Viskozi iegūst galvenokārt no koksnes celulozes, pārstrādājot galvenokārt priedes, eikalipta, dižskābarža un egles koksni. Iepriekš izžāvēto koksni nomizo, sadala sērkociņu lieluma skaidās un vāra šķīdinātājos, kur tiek atdalīti sveķi un citi piemaisījumi. Apstrādāto celulozi attīra no šķīdinātāja paliekām, balina, atbrīvo no gaisa pūslīšiem un sapresē. Pēc tam iegūto vielu apstrādā ar sārmu, kura laikā iegūst vielu, kas pēc sava biezuma līdzīga medum. Vēlāk ar sūkņu palīdzību šo sagatavoto vielu padod uz vērpšanas mašīnām, kur veidojas pavedieni.
Tā ir pirmā mākslīgā šķiedra, ko ieguva 19.gs. beigās. No visām mākslīgajām šķiedrām tā ir visdabīgākās izcelsmes. Pēc sava ķīmiskā sastāva viskoze ir līdzīga kokvilnai, jo tiek iegūta no celulozes. Šī iemesla dēļ, viskoze ir draudzīga cilvēka ādai, tādējādi arī higiēniskāka. Viskoze ir tīkama ādai, hidroskopiska, gaisa caurlaidīga un neuzkrāj statisko elektrību. Parasti viskozi pievieno kokvilnai, vilnai un mohērai. Viskozes audums ir ļoti viegls un maigs valkāšanā, tas nekarsē. Mitrumu viskoze uzsūc labāk nekā kokvilna, bet nav tik izturīga. Nedrīkst žāvēt veļas žāvētājā. Gludina režīmā zīds viegli mitru vai mitrinot.
Tā ir pirmā mākslīgā šķiedra, ko ieguva 19.gs. beigās. No visām mākslīgajām šķiedrām tā ir visdabīgākās izcelsmes. Pēc sava ķīmiskā sastāva viskoze ir līdzīga kokvilnai, jo tiek iegūta no celulozes. Šī iemesla dēļ, viskoze ir draudzīga cilvēka ādai, tādējādi arī higiēniskāka. Viskoze ir tīkama ādai, hidroskopiska, gaisa caurlaidīga un neuzkrāj statisko elektrību. Parasti viskozi pievieno kokvilnai, vilnai un mohērai. Viskozes audums ir ļoti viegls un maigs valkāšanā, tas nekarsē. Mitrumu viskoze uzsūc labāk nekā kokvilna, bet nav tik izturīga. Nedrīkst žāvēt veļas žāvētājā. Gludina režīmā zīds viegli mitru vai mitrinot.
RSS Feed
