
Sadaļā: Jaunumi, Pozitīvie stāsti
Ne mazums dzirdētas sūdzības, ka Latvijā nevarot iegādāties praktisku, glītu un gaumīgu apģērbu bērniem, turklāt – par pieņemamu cenu. Daudzi vecāki drēbes savām atvasēm pērk ārzemju internetveikalos vai paši dodas šopingā uz ārvalstīm. Arī Ingai Butānei – Virsnītei apnika meklēt savai meitiņai apģērbu, kas būtu tīkams no visiem aspektiem. Galu galā, ja nevari nopirkt to, ko gribi, – mēģini to radīt pats. Inga ķērās pie darba un nu viņai ir pašai savs mazais uzņēmums SIA Deneze, kas darina apģērbu bērniem līdz skolas vecumam.
Ingai ir vidējā speciālā izglītība tekstilmākslas jomā, bet augstāko izglītību viņa ieguvusi jurisprudencē un šajā jomā arī pagaidām strādā algotu darbu. Doma par savu biznesu Ingai radās bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. „Ekonomiskā ziņā situācija nebija no patīkamākajām – vīrs palika bez darba, es arī nezināju, vai būs, kur atgriezties. Vienu brīdi pat sākām plānot aizbraukšanu no Latvijas. Pēkšņi nez no kurienes uzradās ideja, ka varētu sākt bērnu apģērbu šūšanu. Mani iedrošināja mammas māsa, kas ir šuvēja, un tā es šai idejai pieķēros,” atceras Inga.
Viens no motivējošajiem argumentiem bija mazajai meitiņai no ārzemēm sasūtītie apģērbi. Daļa no tiem, lai arī vizuāli pievilcīgi, bija darināti no sintētiskiem materiāliem, kas mazuļa ādai nav īsti piemēroti. Inga vēlējās modelēt un gatavot apģērbus no dabīgiem un elpojošiem materiāliem, kas nekairina ādu un neveicina alerģiju veidošanu. Jaunā sieviete sameklēja šuvēju – arī jauno māmiņu, – un abas kopā pamazām sāka īstenot ideju par šūšanas uzņēmumu. Iesākumā Inga darbojās kā pašnodarbināta persona, bet nule, aizvadītā gada decembrī reģistrēja savu SIA un zīmolu nosauca meitiņas Denēzes vārdā.
Pirmā apģērbu kolekcija tapa 2009. gada septembrī, pirms tam Inga veica nelielu tirgus izpēti. Aptaujāja jaunās māmiņas, ar kurām iepazinās mazuli gaidot, kā arī vēlāk, apmeklējot dažādas mazuļu nodarbības. Tapa pirmā nelielā kolekcija, kas tika demonstrēta draugiem un radiem. Tālāk sekoja piedalīšanās dažādos pilsētas svētkos, kur Inga jau piedāvāja plašāku apģērbu klāstu. „Tirdziņi ir lielisks veids, kā saprast pircēju vajadzības un izzināt viņu vēlmes. Piemēram, sākumā man bieži nebija vajadzīgo izmēru, tātad, ja cilvēks prasa konkrētu izmēru, tādam jābūt manā piedāvājumā. Bija pircēji, kas vaicāja, vai nav tāda un tāda lieta, – tas nozīmē, ka man tāda nākamajā reizē jāsagādā,” stāsta Inga.
Kur rodas idejas tērpiem? Inga atklāj, ka daudzas idejas pasaka priekšā paši bērni. Nav jāizgudro divritenis. Pamats jau ir, bet modes tendences ievieš savas korekcijas. Apģērbs ir nemainīga vērtība. Viņa uzskata, ka stilu, kas valda pieaugušo apģērbā, var pielāgot arī bērnu vajadzībām. Dažkārt kaut kas interesants ieraugāms uz ielas, veikalā vai citur, citkārt ideja modelim atnāk pati no sevis. Inga piebilst: „Ieraugu un iedomājos, kā tas izskatītos bērnam. Tad viena ideja apaug ar nākamo, un tā viss veidojas. Bieži vien ieraugu kādu audumu, un man jau galvā dzimst ideja, ko no tā pašūt. Galvenais – nekopēt. Es atbalstu godīgu konkurenci.” Ingas uzņēmuma produkcija paredzēta bērniem – zēniem un meitenēm aptuveni no pusgada līdz skolas vecumam.
Denezes apģērbi iegādājami trīs veikalos: Babyvest, My kiddy un internetveikalā Creativelatvia.com. Pārējie tiek pārdoti tirdziņos, piemēram, Inga ir regulāra sabiedrībā iecienītā Kalnciema tirdziņa dalībniece, tērpus var iegādāties arī, izmantojot uzņēmuma mājas lapā www.deneze.lv esošos kontaktus.
Sāncensība bērnu apģērbu jomā nav maza – pēdējos gados sarosījušies arī vietējie ražotāji. „Jā, konkurence valda, bet man ir atšķirīgs stils. Cenšos piedāvāt ko atšķirīgu, nevis konkurēt ar standarta sortimentu. Es nepiedāvāju patlaban topā esošās princešu stila lietas, kas ir daudzu mazu meiteņu lielais sapnis un ko piedāvā gan vietējie, gan ārvalstu zīmoli. Neuzskatu, ka man būtu jāšuj tādas pat lietas tikai tāpēc, lai konkurētu. Denezes priekšrocība ir praktiskums un spēja radīt daudzfunkcionālu, vienkāršu un ērtu apģērbu. Līdztekus katram apģērbam var izdomāt interesantus knifiņus, kas to padara atšķirīgu,” raksturo Inga. Vēl būtiska priekšrocība – Deneze aptuveni vienādā apjomā piedāvā tērpus gan meitenēm, gan puikām, kam citkārt veikalu piedāvājums ir krietni vien mazāks un vienveidīgāks.
Vaicāta par to, kā tiek noteiktas cenas, Inga atbild: „Kamēr biju pašnodarbinātas personas statusā, man nebija jāmaksā PVN. Tas ļāva cenu likt zemāku. Sākumā gan man likās, ka varēšu piedāvāt vēl zemākas cenas, bet reāli tas tomēr nav izdarāms. Tagad, kad redzu, cik katra lieta maksā, cik daudz man pašai jāinvestē, cik no tā varu saņemt atpakaļ, tad mana politika ir šāda – samazinu savu peļņas daļu attiecībā pret kopējo izstrādājuma cenu. Nezinu – varbūt tā nav pareizi.”
Inga neslēpj, ka pagaidām uzņēmējdarbībā aizvadītais laiks nav bijis viegls. Darba ir daudz, jāapgūst jaunas zināšanas, jāgūst pieredze. Arī pārdošana vēl nenes cerēto peļņu, taču tai pat laikā Deneze piedalījusies Ķīpsalas rīkotajās izstādēs, trīs labdarības pasākumos. „Ne jau vienmēr jādomā tikai par naudu. Prieku rada arī tas, ja vari ko sniegt otram un palīdzēt ar labiem darbiem,” viņa piebilst. Ņemot vērā, ka ienākumi no sava biznesa vēl nav tik stabili, Inga turpina strādāt arī algotu darbu. Tiesa, uz tā rēķina zaudē biznesa attīstība, tā nenotiek tik raiti kā gribētos, jo darbdienas Ingai paiet citur.
Savu SIA Inga dibinājusi kā mikrouzņēmumu un pagaidām ir apmierināta ar šo iespēju. Ja uzņēmums būtu jādibina ar agrāko summu – 2000 Ls, iespējams, viņa vēl kādu laiku pagaidītu. „Biznesa vide ir nežēlīga, bez zināšanām tur nav ko darīt. Īpaši tad, ja ir doma par eksportu. Arī es raugos gan tepat Baltijas, gan Skandināvijas tirgus virzienā. Jāsāk krāt pieredze, lai varu startēt tālāk,” Inga ir pārliecināta.
Ingas Butānes – Virsnītes padoms citiem jaunajiem uzņēmējiem:
„Biznesā ir gan pacēluma brīži, gan tādi, kad gribas sevi pažēlot. No savas pieredzes, piemēram, tirdziņā kāds kaut ko ne tā pasaka par apģērba krāsu vai kaut kas nepatīk, tad rodas sajūta – nu kāpēc man tas viss ir vajadzīgs? Bet tad uzrodas cilvēki, kuru dēļ šīs nepatīkamās sajūtas pazūd un kuru dēļ ir vērts strādāt. Atnāk un saka: „Mēs bijām ārzemju ceļojumā un tur vairs bērnam drēbes nemeklējām, jo tavējās tomēr ir labākas.” Vai nav jauki dzirdēt šādus vārdus? Esmu pārliecināta, ka ikvienā biznesā tādus var dzirdēt, un tie ceļ spārnos.”
http://nekrize.lv/apgerbs-berniem/